"Satriec viņus ar panākumiem un apbedī ar smaidu."
Ne jau, lai kādam kaut ko pierādītu. Bet tāpēc, ka, lai ko citi Tev arī teiktu, tā joprojām ir tikai Tava dzīve. Nevis mammas, tēta, omītes, kaimiņu, klasesbiedru, kolēģu, draugu, pārējās sabiedrības, kuru sakarā Tevi uztrauc mūžīgais "ko par mani padomās".
Tava dzīve.
Tev nav nevienam jāprasa atļauja būt par to, kas Tu esi, un darīt to, kas Tev patīk un Tevi interesē.
Jā, iespējams, Tev vajag atrast risinājumu, kā Tu vari to darīt, lai vismaz daļa no Tavējiem Tavu izvēli, ja ne ar prieku atbalstītu, tad vismaz to akceptētu. Viņiem tas izdosies labāk, ja Tavs lēmums būs stingrs - es iešu un darīšu, jo tas mani interesē.
Tev ir ļoti izdevīgi nefokusēties uz panākumiem, kurus par panākumiem uzskatītu tie citi. Tavs patiesie panākumi ir, ka TU UZDROŠINIES DARĪT. Darot Tu audz. Darot Tu kļūsti par spēcīgāku, gudrāku, drosmīgāku, atbildīgāku cilvēku, kam ir lielākas izredzes dzīvot SAVU DZĪVI, nevis to, kas paliek pāri no citu dzīvēm.
Apbedī ar smaidu savu atkarību no vēlmes saņemt citu atļauju un akceptu, ka esi labs cilvēks. Tu esi ļoti labs cilvēks. Garantēts. Pat ja visi Tavējie tā nedomā, jo uzskata, ka Tu ar savu pievēršanos tam, kas Tevi interesē, apkauno gan sevi, gan viņus.
Es no visas sirds ceru, ka Tu smaidi, jo Tevi priecē, ka uzdrošinies darīt. Tu esi spējīgāks cilvēks, nekā biji pirms uzdrošinājies darīt, ja vien atceries, kas ir patiesie panākumi - Tava izaugsme un Tava spēja dzīvot kā cilvēkam, kuru nevar ierobežot citu mazspējīgie spriedumi un viedokļi.
Pasaule nepieder sapņotājiem. Pasaule pieder sapņotājiem, kuri dara.
