Nav laime tālumā jameklē. Liec ausi pie zemes, pie savas zemes, kurā tu esi izaudzis un kurai tu piederi, un klausies bez nepacietības, lēni, uzmanīgi: nāks tava baltā diena ja ne šodien, tad rīt vai parīt, tikai drusku jāpagaida un pār purvu plīvošās malduguntiņas nav jāuzskata par vadzvaigznēm. / Zenta Mauriņa/

|