"Sliktās ziņas: laiks lido. Labās ziņas: tu esi pilots."
Stāsts par laika ziņu saistību ar dzīvotprasmi. Bet vispirms - vai nav kolosālas tās labās ziņas, ka Tu esi pilots? TU IZVĒLIES, kurp lidot. Vai arī: Tu izvēlies, kādai gaisa plūsmai ļausies un no kuras izvairīsies. (Un te nu esam tikuši līdz laika ziņu sakarībai ar Tavu dzīvi.)
Ir tādas trakas gaisa plūsmas, kas Tavā lidojumā, kad Tu zaudē modrību, Tevi iesūc sevī un rauj Tevi līdzi nekurienē (varētu jau rakstīt arī: rauj Tevi iznīcībā, bet tad es Tev sabojātu garastāvokli jau pašā raksta sākumā). Tavā ikdienā tas līdzinās iekļūšanai negaisā, vētrā vai pat viesuļvētrā. Tu neko daudz neredzi, Tevi pašu un drēbes plēš uz visām pusēm, Tu jebkurā brīdī vari dabūt pa galvu vai pa muguru, Tev nav īstas skaidrības, uz kurieni un kādā stāvoklī ir parauti Tavi mīļie, Tava frizūra ir totāli izpostīta, zobos un acīs ir smiltis un citas drazas, kas tur trāpās, un Tavs noskaņojums ir stipri vien zem nulles (reizēm liekas, ka zem absolūtās nulles: −273.15°C).
Neviena vētra un negaiss nerodas no nekurienes, kad viss bija lieliski, un tad, bac, pēkšņi esi iekšā pašā vētras epicentrā. Par negaisa un vētras tuvošanos liecina gana daudz un laicīgi pamanāmu zīmju, ja vien Tu sevi nemāni, cenšoties sev iestāstīt, ka tas, ko redzi un jūti, "noteikti tā nav un pat ja ir, tad gan jau pāries".
Tagad par zīmēm, kā saprast, ka STEIDZAMI JĀMAINA LIDOŠANAS VIRZIENS, AUGSTUMS, ĀTRUMS UN STRATĒĢIJA, jo tuvojas vētra:
A) KRĪTAS ATMOSFĒRAS SPIEDIENS.
- Tas manāms ne tikai barometrā, bet arī tajā, kā Tu jūties. Atceries to (savu vai savas čīkstīgās kolēģes) sajūtu pirms negaisa: "liekas, ka spiež pie zemes"? Tu savā dzīvē tīri labi pazīsti tādu sajūtu, kad liekas, ka Tevi spiež pie zemes, nav ne spēka, ne vēlēšanās kaut ko darīt, un Tu jūties tā riktīgi nekā vai pat slikti.
Starp citu, gan jau ir dzirdēts vai pat pieredzēts, kā pirms negaisa cilvēka ķermeņa vecās vainas un rētas liek sevi just - tā kā sāp, tā kā velk un lauž, īsāk sakot, nepatīkami.
Tavā dzīvē tas var izpausties kā sākumā prieka trūkums, pēc tam jau riebums, vēlāk kā nespēks, kā pat pavisam fiziskas nebūšanas - galvassāpes, muguras sāpes (ne jau Tavos diskos, kaulos, nervos vai muskuļos ir īstā vaina, bet gan Tavā ietiepīgajā nevēlmē redzēt, ka stresa Tev ir par daudz un gandarījuma daudz par maz), iespējams, Tev ir pārāk liela apetīte (kad to vien gribas kā rīt un rīt), vai tieši otrādi - ir nelabums un skrejamais, un Tu no pieredzes zini, kas ir apātija (tautā saukta: besis vai, kļūdainais nosaukums,: slinkums).
- Ja uzskati sevi par mazjūtīgu vai nejūtīgu, tad pievērs uzmanību tam, KĀ UZVEDAS GĀJPUTNI (ne visi putni, bet tieši gājputni). Krītoties atmosfēras spiedienam viņi kā traki ķer barību, jo vētras laikā nekāda lidināšanās un ēšana viņiem nespīd, tāpēc jāpiestūķē puncītis, kamēr var.
Gan jau arī savā dzīvē esi ievērojusi atšķirību starp Cilvēkiem-Zvirbuļiem un Cilvēkiem-Gājputniem. Pavēro Gājputnu uzvedību, ja tā mainās- tātad mainās arī spiediens un ne par ko labu tas neliecina. Gājputni gana ātri sajūt tuvojošos vētru vai negaisu un rīkojas, tikai citi to tā īsti nepamana (un trakākais - neizmanto!), jo nekad nav tam pievērsuši uzmanību un nav pamanījuši, par izmantošanu nemaz nerunājot.
B) SAVELKAS MĀKOŅI. Savelkas arvien vairāk TUMŠU MĀKOŅU. Satumst, jo mākoņi ir gan tumši, gan zemi. Reizēm tie savelkas pa fikso, bet reizēm tie velkas lēni, toties ļooooti pamatīgi. Bet Tu sev vēl joprojām optimistiski stāsti, ka gan jau noskaidrosies. Tavs gudrais kuņģītis tikmēr cītīgi cenšas pievērst Tavu uzmanību ar "esi nu prātīga, meit, ka nesanāk tas variants ar "noskaidrosies un sāks līt"". Bet kas tad ies to kuņģīti klausīt, ja var ieraut kārtējo drapi (ok, ok - varbūt ne drapi, jo Tu vari būt no izveicīgajām, kas nodarbojas ar vizualizācijām, afirmācijām, kuras šādās situācijās tomēr izmanto kā drapes aizstājēju), lai izdotos sevi pietiekami anestezēt un varētu rukāt un dragāt tālāk vecajā stilā. Šajā pieejā Tev ir liela pieredze, tāpēc Tu, farmācijas nozares (vai ezotērikas) apbruņota, kaujā ar kuņģīti atkal gūsti uzvaru.
Tu taču zini, kuras ir tās reizes, kad Tu pamani tuvojošos draudīgos mākoņus, bet Tu vai nu cītīgi centies tos ignorēt, vai arī turpini čakli joņot savā vāveres ritenī (vāveres ritenis skan labāk nekā žurkas ritenis, ne? Bet uzparikte jau tik vai tā ir viena un tā pati…).
Tā Tu skrien un skrien pa savu riteni pat bez nojausmas, ka ātrāka skriešana Tevi nekur vairāk uz priekšu nevedīs. Nu skrien, cik ātri vien gribi, nekur tālāk tikusi tik un tā nebūsi, ja nu vienīgi Tava skriešanas enerģija būs saražojusi elektrību tam, kurš ir bijis pietiekami prasmīgs, lai pie Tava žurk-riteņ-būra pieslēgtu savu ģeneratoru un Tevis saražotie energoresursi apgaismotu viņa māju vai garāžu.
C) Reizēm sākas STIPRS UN PAT TRAKS VĒJŠ, reizēm GRAUJ PĒRKONS un SĀK ZIBEŅOT, reizēm no gaisa birst MILZU KRUSA, kas sakapā gan potenciālo ražu Tavas ģimenes mazdārziņā, gan neforšā kaimiņa glauno sporta vāģi (Tu taču zināji, ka kaut kāda taisnība tajā pasaulē tomēr ir, vai ne? Bet mazdārziņā loloto ražu tomēr žēl. Un ja Tu esi tas neforšais kaimiņš - atvaino, nekā personīga! Vienkārši aizrāvos ar rakstīšanu.)
Jebkurā gadījumā, notiek lietas, kas pavisam skaidri un konkrēti apliecina - ir negaiss un pēdējais brīdis glābties.
D) Oi, gandrīz aizmirsu par šo negaisa un vētras tuvuma zīmi - par to pasaka pārbaudīti avoti, piemēram, metereoloģiskā dienesta informācijas apbruņotā un acij tīkamā laika ziņu sirsnīgā diktorīte. Te gan jāpievērš uzmanība, lai informācijas avots ir uzticams un tā galvenā interese ir rūpēties par Tevi. Nav svarīgi, vai tas ir valsts akreditēts kantoris, vai Tavs šarmantais, ar dabas zīmju tulkošanu apsēstais onkulis, kura blociņā ir pierakstīti visi iespējamie dabas novērojumi: kad atlidoja cīruļi, kāds laiks bija Pēterdienā, kad sāka ziedēt kartupeļi, cik nikni kož odi utt. Lai arī citi Tavu šarmanto onkuli apsmaida, Tu zini, ka viņš ir lāga dvēsele un esi pārliecinājusies, ka reizēm viņa pareģojumi ir pat gana precīzi.
KO DARĪT, JA NOKAVĒTS. Negaiss vai vētra jau nav pasaules gals. Jo īpaši tam, kurš ir sagatavojies un zina, kā to pārciest. Ir varianti:
- Dejot lietū vai, ja slapjums nepatīk, tad paslēpties kaut kur un nogaidīt. Un ja nu gadās salīt, nu, tad gadās salīt. Galvenais, netrāpīties tur, kur parasti tēmē zibens vai kur niknais viesulis Tev var iegāzt pa galvu ar smagu lidojošo objektu.
- Ir cilvēki kuriem negaisa laikā ir lielākā peļņa. Sākot ar lietussargu un plēves apmetņu tirgotājiem; turpinot ar duty-free bodēm un krogiem lidostās, kur visi lidojumi vētras dēļ pēkšņi tiek atcelti; un beidzot ar finansu mahinatoriem, kuri naudiņu, kas prasmīgi savākta no cītīgajiem pilsoņiem, ir viltīgi un apsviedīgi salikuši savos ārzonu kontos, bet Tu finanšu vētras laikā ar Tev uzliktajiem nodokļu maksājumiem, valsts vīru lēmumu dēļ, dabū mākslīgi elpināt sapuvušo zombijbanku.
- Par laimi ir cilvēki, kuri arī negaisa laikā spēj dzīvot ar prieku, pasargāti un ar labu veselību, turklāt palīdz to darīt arī citiem. No sirds ceru, ka Tu piederi pie šīs grupas. Ja domā, ka nepiederi, tad tik un tā - Tavas izredzes te iederēties izskatās gana labas.
Ik pa laikam kāds man izmisīgi saka, ka: es jau nelidotu tajās vētrās, bet es nevaru izvēlēties, kur es vēlos lidot. Realitāte: PAT JA TU NEIZVĒLIES (jo nevari vai negribi, tāpēc ka "a ja nu man nesanāks"), TĀ JOPROJĀM IR IZVĒLE. Vari karināties gaisā un ļaut gaisa plūsmām Tevi nest, kurp pagadās un kādā vētrā pagadās. Tikai nesaki, ka nezināji, jo neviens nebrīdināja, ka LAIKS LIDO un TU ESI PILOTS.
Labās ziņas: Pilots esi Tu. Burvīgu Tev lidojumu!:)
