ar vienu mūžu nepietiek
Ne jau visu varam
Saredzēt un saklausīt,
Reizēm pašam liktenim
No lūpām nākas nolasīt -
Saprast to, ko mākoņi
Mums lasīt liek,
Kādus rakstus - ēnas
Uzzīmē un pārveido,
Kādus vārdus - strauti
Stāstot burbuļo,
Kādēļ reizēm mežs
Tik maigi dzied,
Reizēm drūmi šalc,
Ka baidies tajā iet...
Lai visu iemācītos,
Ko daba saprast liek,
Ar vienu gaismas mūžu
Tomēr nepietiek.
(Brigita Debeļska) |
| |