visa mana bagātība ir pilnas kabatas izbalējušu zvaigžņu – taču
pilnīgi pietiekami kamēr atceros kā vēl pavisam nesen zvaigznes
bezrūpē mirdzēja tas ir pilnīgi pietiekami lai tērētais
vismaz domās atgrieztos atpakaļ ļaujot sajust kā
iebāžot rokas dziļajās kabatās sen zudusi godība joprojām vēl
ar jūras bangu cienīgu spēku skalo nost rūgtumu par to
ka vairs nav –
pilnas kabatas izbalējušu zvaigžņu ir visa mana bagātība un es
pasitu knipi spītīgi apgalvojot
ka tas ir vairāk kā vispār nekas – ka tas ir pietiekami un ka
pilnas kabatas izbalējušu zvaigžņu joprojām ir tieši tik
cik manai laimīgai dienai ir nepieciešams tas ir tieši tik cik ir
daudz...
/M.Laukmane/
